Pirmie monitori bija melnbalti (vai divkrāsu monitori), un tajos izmantoja CRT ekrānus. Krāsas tika attēlotas, izmantojot krāsainus CRT ekrānus. Jaunākās monitoru tehnoloģijas izmantoja LCD displejus, kas arī sākumā varēja attēlot tikai divas krāsas, pēc tam dažādus pelēkos toņus un visbeidzot krāsas.

Tāpat kā CRT ekrānos, krāsas LCD monitoros veido trīs pamatkomponenti: RGB, t. i., sarkanā sarkanā sarkanā, zaļā zaļā zaļā, zilā zilā zilā, un izmanto tā saukto krāsu saskaitīšanu. Signāls no datora uz monitoru tiek novadīts analogs (VGA savienotājs) vai ciparu(DVI, Display Port, HDMI).

Monitorus var iedalīt vairākās grupās:

• cRT ekrāns, klasiskais vakuuma ekrāns (mūsdienās vairs netiek izmantots)
• LCD – izmanto šķidros kristālus
• plazmas ekrāns – agrāk progresīvā tehnoloģija
• retāk sastopamie veidi (OLED, LED, TV u. c.)

Kāda varētu būt bijusi dzīve pirms interneta un informācijas tehnoloģiju parādīšanās? Noteikti daudz lēnāka un klusāka. Ja mēs pārceļamies vēl tālāk pagātnē, kad cilvēki nepazina televīziju un visa informācija tika izplatīta tikai rakstiski vai no mutes mutē, tas šķiet neiedomājami. Ņemot vērā šodienas laikmetu, kad modernās tehnoloģijas ir visur, lielākā daļa cilvēku, iespējams, vairs nevarētu dzīvot bez tām.

Tas bija 1920. gads, kad amerikāņu zinātnieks Allens B. Dimons pasaulei atklāja savu jauno izgudrojumu, kas revolucionāri mainīs cilvēces dzīvesveidu. Runa ir par mūsdienu tehnoloģiju pamatelementu – kineskopa monitoru. Tas aizsāka pilnīgi jaunu laikmetu civilizācijā un cilvēku ikdienas dzīvē, lēnām mainot viņu dzīvesveidu.

Vēlāk cilvēce sāka iepazīt vārda ” televīzija” nozīmi, kas sākumā nebija pieejama visiem. Pirmais komerciāli praktiski izmantojamais televizors sabiedrībai tika izgatavots 1938. gadā. Pirmais LCD monitors parādījās pirms 25 gadiem. Taču ceļš līdz šī displeja izveidei bija ļoti garš un ērkšķains.

Sākumā monitori nebija tik izsmalcināti un jaudīgi, kā mēs redzam šodien. Pakāpeniski viss attīstījās uz labo pusi. Tolaik monitori bija melnbalti un tajos izmantoja dziļus kineskopa ekrānus. Salīdzinot ar mūsdienu monitoriem, pats monitors svēra līdz pat 10 kilogramiem un tā diagonāle bija līdz 24 collām. Tolaik tas bija neiedomājami.

CRT (katodstaru lampu) monitors

1897. gadā vācu fiziķis Karls Ferdinants Brauns izgudroja katodstaru lampu – elektronu paātrinātāju. To izmantoja kā displeja ierīci televīzijā, monitoros un osciloskopos. Attēlu veidoja 3 elektronu staru kūlis (plūsma). Lielākais kineskopa trūkums ir tā izmērs un novecošanās. Tāpēc to pakāpeniski aizstāj LCD monitori.

Pagrieziena punkts bija 1928. gada 3. jūlijs, kad skotu inženieris Džons Logijs Baiers (John Logie Baier) ieviesa krāsu televīziju. Kopš tā laika pasaule pazīst arī krāsu attēlu, kura pamatā bija trīs pamatkrāsas – sarkanā, zaļā un zilā (RGB). Mūsdienās mēs vairs neredzam kineskopu ekrānus, jo tie ir sākuši pamazām izzust un tos aizstāj ar jaunām tehnoloģijām, piemēram, LED, OLED vai plazmas ekrāniem.

LCD monitors

Tūkstošgades mijā sāka veiksmīgi attīstīties LCD monitori. Tos sauc par šķidro kristālu displejiem, un pirmais eksperimentālais ekrāns tika izveidots 1968. gadā. Tomēr šajā laikā to vairāk izmantoja nelielās ierīcēs, piemēram, kalkulatoros vai nelielos elektronisko spēļu ekrānos. Tikai 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā LCD tehnoloģiju sāka izmantot datoru monitoros, kā arī klēpjdatoru displejos. Tad sākās LCD monitoru ieviešana televizoros. Kad sāka parādīties portatīvie datori, kineskopa monitori šķita nepiemēroti. Tieši to izmēru un svara dēļ tie nebija piemēroti mobilai lietošanai.

Tie ir gandrīz neatkarīgi no barošanas avota, un akumulatora darbības laiks ir vairāki mēneši. To priekšrocība ir tā, ka tie ir plāni un plakani, mazāk bojā cilvēka redzi, nav atkarīgi no barošanas avota un tiem ir ilgs akumulatora darbības laiks.

• 1933. gadā šķidros kristālus pirmo reizi praksē izmantoja Marconi Wireless Telegraph
• 1960. gadā Ričards Viljamss atklāja kristālu īpašības, ko tagad izmanto LCD monitoros
• Džordžs H. Heilmeiers atklāja metodes, kā mainīt šķidro kristālu krāsas. Tā tika izveidots pirmais funkcionālais šķidro kristālu displejs, izmantojot DSM tehnoloģiju
• 1973. gadā radās pirmais šķidro kristālu displeja kalkulators
• 80. – 90. gadi LCD displeji klēpjdatoriem, monitoriem, televizoriem

Gadu gaitā notika pakāpeniska attīstība, ko galvenokārt veicināja tādi ārvalstu uzņēmumi kā Samsung, LG un Panasonic. To mērķis bija uzlabot funkcionālās īpašības un izstrādāt jaunas inovācijas. Galvenā uzmanība tika pievērsta izmēra vai kontrasta palielināšanai.

Papildus priekšrocībām LCD monitoriem bija arī trūkums, proti, attēla kvalitātes trūkums, kas piemita kineskopa monitoriem, kas tos pārspēja LCD monitorus. LCD monitoros izmanto CCFL auksto katodu. Principa pamatā ir fakts, ka gaisma tiek sadalīta pēc iespējas vienmērīgāk pa visu monitora virsmu. Pēc tam gaisma iziet caur polarizācijas filtru, kas satur šķidro kristālu slāni, kurā tiek noteikts atsevišķu pikseļu spilgtums. Pēc tam gaisma tiek pārnesta uz RGB filtru, kur tā kopā ar krāsu tiek pārnesta uz otru polarizācijas filtru. Plāns aizsargstikls, uz kura ir trīs slāņi, kalpo kā aizsardzība un palīdz izkliedēt gaismu, kā arī garantē labāku attēlu.

Savukārt LED displeja gadījumā kā gaismas avots tiek izmantotas gaismas diodes, kas patērē mazāk enerģijas. Tie ir guvuši panākumus energoefektivitātes, labāka kontrasta, kā arī kvalitatīvāka piesātināti melnā toņa dēļ. Vienīgā atšķirība starp LCD un LED ekrānu ir atšķirīgais apgaismojuma veids.

Laiks ir attīstījies līdz pašreizējam tehnoloģiskajam progresam. Mūsdienu tehnoloģijas ir sākušas pielāgoties cilvēka prasībām, lai kalpotu viņam un atvieglotu viņa dzīvi. Mūsdienās sabiedrībai izvirzītās prasības ir daudz augstākas nekā pagājušajā gadsimtā. Tāpēc ir sākti ražot pārnēsājamie trīskārši pagarinātie monitori, kas var paplašināt darba laukumu no viena ekrāna līdz trim, tā sauktie trīskāršie monitori.

MISURA monitoru filozofija ir atvieglot dzīvi cilvēkiem, kuru darbs tiek veikts ar portatīvo datoru. Viņu mērķis ir arī saglabāt cilvēka garīgo un fizisko veselību, tāpēc uzsvars tiek likts arī uz darba vietas ergonomiku. Laikam ejot uz priekšu, līdz ar to attīstās arī tehnoloģijas. Redzēsim, kas notiks pēc dažiem gadu desmitiem..

Plazmas ekrāns

• displeja ierīce, ko izmanto televizoriem ar lielu ekrānu /min. 80 cm/
• 1936. gadā Kálmán Tihanyi aprakstīja plazmas televizora darbības principu
• 1983 Pirmais funkcionējošais plazmas televizors
• 1992 pilnkrāsu plazmas televizora displejs
• 1994 plazmas televizors rūpniecībā
• 1996 pirmais plazmas televizors tirgū

Skārienjutīgais ekrāns

• elektronisks vizuāls displejs, kas spēj noteikt pieskārienu klātbūtni un atrašanās vietu uz virsmas
• 1971. gads Sems Hērsts izstrādāja pirmo skārienjutīgo sensoru
• 1974 Izstrādāts pirmais skārienekrāns
• 1977. gadā Elographics izstrādāja un patentēja piecu vadu rezistīvo tehnoloģiju, kas tiek izmantota vēl šodien
• 1983. gadā tika uzbūvēts pirmais komerciālais dators ar skārienekrānu